Line 1,810: |
Line 1,810: |
| गुडूचीं पिप्पलीं मूर्वां हरिद्रां श्रेयसीं वचाम् | | | गुडूचीं पिप्पलीं मूर्वां हरिद्रां श्रेयसीं वचाम् | |
| निदिग्धिकां कासमर्दं पाठां चित्रकनागरम् ||१६१|| | | निदिग्धिकां कासमर्दं पाठां चित्रकनागरम् ||१६१|| |
| + | |
| जले चतुर्गुणे पक्त्वा पादशेषेण तत्समम् | | | जले चतुर्गुणे पक्त्वा पादशेषेण तत्समम् | |
| सिद्धं सर्पिः पिबेद्गुल्मश्वासार्तिक्षयकासनुत् ||१६२|| | | सिद्धं सर्पिः पिबेद्गुल्मश्वासार्तिक्षयकासनुत् ||१६२|| |
| + | |
| इति गुडूच्यादिघृतम् | | | इति गुडूच्यादिघृतम् | |
| + | |
| guḍūcīṁ pippalīṁ mūrvāṁ haridrāṁ śrēyasīṁ vacām| | | guḍūcīṁ pippalīṁ mūrvāṁ haridrāṁ śrēyasīṁ vacām| |
| nidigdhikāṁ kāsamardaṁ pāṭhāṁ citrakanāgaram||161|| | | nidigdhikāṁ kāsamardaṁ pāṭhāṁ citrakanāgaram||161|| |
| + | |
| jalē caturguṇē paktvā pādaśēṣēṇa tatsamam| | | jalē caturguṇē paktvā pādaśēṣēṇa tatsamam| |
| siddhaṁ sarpiḥ pibēdgulmaśvāsārtikṣayakāsanut||162|| | | siddhaṁ sarpiḥ pibēdgulmaśvāsārtikṣayakāsanut||162|| |
| + | |
| iti guḍūcyādighr̥tam| | | iti guḍūcyādighr̥tam| |
− | guDUcIM pippalIM mUrvAM haridrAM shreyasIM vacAm|
| + | |
| + | guDUcIM pippalIM mUrvAM haridrAM shreyasIM vacAm| |
| nidigdhikAM kAsamardaM pAThAM citrakanAgaram||161|| | | nidigdhikAM kAsamardaM pAThAM citrakanAgaram||161|| |
| + | |
| jale caturguNe paktvA pAdasheSheNa tatsamam| | | jale caturguNe paktvA pAdasheSheNa tatsamam| |
| siddhaM sarpiH pibedgulmashvAsArtikShayakAsanut||162|| | | siddhaM sarpiH pibedgulmashvAsArtikShayakAsanut||162|| |
| + | |
| iti guDUcyAdighRutam| | | iti guDUcyAdighRutam| |
| | | |
− | Guduchi, pippali, murva, haridra, shreyasi, vacha, nidigdhika, kasmarda, patha, chitraka and nagara are to be boiled with four times of water, till the quantity of water reduces to one-fourth. To this decoction equal quantity of ghrita should be added and cooked. Intake of this cures gulma, shwaasa and kshayajakasa. | + | ''Guduchi, pippali, murva, haridra, shreyasi, vacha, nidigdhika, kasmarda, patha, chitraka'' and ''nagara'' are to be boiled with four times of water, till the quantity of water reduces to one-fourth. To this decoction equal quantity of ''ghrita'' should be added and cooked. Intake of this cures ''gulma, shwasa'' and ''kshayajakasa''. |
| | | |
− | Thus ends the description of guduchyaadi-ghrita.(161-162) | + | Thus ends the description of ''guduchyaadi-ghrita''.[161-162] |
| | | |
| कासमर्दाभयामुस्तपाठाकट्फलनागरैः | | | कासमर्दाभयामुस्तपाठाकट्फलनागरैः | |
| पिप्पलीकटुकाद्राक्षाकाश्मर्यसुरसैस्तथा ||१६३|| | | पिप्पलीकटुकाद्राक्षाकाश्मर्यसुरसैस्तथा ||१६३|| |
| + | |
| अक्षमात्रैर्घृतप्रस्थं क्षीरद्राक्षारसाढके | | | अक्षमात्रैर्घृतप्रस्थं क्षीरद्राक्षारसाढके | |
| पचेच्छोषज्वरप्लीहसर्वकासहरं शिवम् ||१६४|| | | पचेच्छोषज्वरप्लीहसर्वकासहरं शिवम् ||१६४|| |
| + | |
| धात्रीफलैः क्षीरसिद्धैः सर्पिर्वाऽप्यवचूर्णितम् | | | धात्रीफलैः क्षीरसिद्धैः सर्पिर्वाऽप्यवचूर्णितम् | |
| द्विगुणे दाडिमरसे विपक्वं व्योषसंयुतम् ||१६५|| | | द्विगुणे दाडिमरसे विपक्वं व्योषसंयुतम् ||१६५|| |
| + | |
| पिबेदुपरि भक्तस्य यवक्षारघृतं नरः | | | पिबेदुपरि भक्तस्य यवक्षारघृतं नरः | |
| पिप्पलीगुडसिद्धं वा च्छागक्षीरयुतं घृतम् ||१६६|| | | पिप्पलीगुडसिद्धं वा च्छागक्षीरयुतं घृतम् ||१६६|| |
| + | |
| एतान्यग्निविवृद्ध्यर्थं सर्पींषि क्षयकासिनाम् | | | एतान्यग्निविवृद्ध्यर्थं सर्पींषि क्षयकासिनाम् | |
| स्युर्दोषबद्धकोष्ठोरःस्रोतसां च विशुद्धये ||१६७|| | | स्युर्दोषबद्धकोष्ठोरःस्रोतसां च विशुद्धये ||१६७|| |
| + | |
| kāsamardābhayāmustapāṭhākaṭphalanāgaraiḥ| | | kāsamardābhayāmustapāṭhākaṭphalanāgaraiḥ| |
| pippalīkaṭukādrākṣākāśmaryasurasaistathā||163|| | | pippalīkaṭukādrākṣākāśmaryasurasaistathā||163|| |
| + | |
| akṣamātrairghr̥taprasthaṁ kṣīradrākṣārasāḍhakē| | | akṣamātrairghr̥taprasthaṁ kṣīradrākṣārasāḍhakē| |
| pacēcchōṣajvaraplīhasarvakāsaharaṁ śivam||164|| | | pacēcchōṣajvaraplīhasarvakāsaharaṁ śivam||164|| |
| + | |
| dhātrīphalaiḥ kṣīrasiddhaiḥ sarpirvā'pyavacūrṇitam| | | dhātrīphalaiḥ kṣīrasiddhaiḥ sarpirvā'pyavacūrṇitam| |
| dviguṇē dāḍimarasē vipakvaṁ vyōṣasaṁyutam||165|| | | dviguṇē dāḍimarasē vipakvaṁ vyōṣasaṁyutam||165|| |
| + | |
| pibēdupari bhaktasya yavakṣāraghr̥taṁ naraḥ| | | pibēdupari bhaktasya yavakṣāraghr̥taṁ naraḥ| |
| pippalīguḍasiddhaṁ vā cchāgakṣīrayutaṁ ghr̥tam||166|| | | pippalīguḍasiddhaṁ vā cchāgakṣīrayutaṁ ghr̥tam||166|| |
| + | |
| ētānyagnivivr̥ddhyarthaṁ sarpīṁṣi kṣayakāsinām| | | ētānyagnivivr̥ddhyarthaṁ sarpīṁṣi kṣayakāsinām| |
| syurdōṣabaddhakōṣṭhōraḥsrōtasāṁ ca viśuddhayē||167|| | | syurdōṣabaddhakōṣṭhōraḥsrōtasāṁ ca viśuddhayē||167|| |
| + | |
| kAsamardAbhayAmustapAThAkaTphalanAgaraiH| | | kAsamardAbhayAmustapAThAkaTphalanAgaraiH| |
| pippalIkaTukAdrAkShAkAshmaryasurasaistathA||163|| | | pippalIkaTukAdrAkShAkAshmaryasurasaistathA||163|| |
| + | |
| akShamAtrairghRutaprasthaM kShIradrAkShArasADhake| | | akShamAtrairghRutaprasthaM kShIradrAkShArasADhake| |
| pacecchoShajvaraplIhasarvakAsaharaM shivam||164|| | | pacecchoShajvaraplIhasarvakAsaharaM shivam||164|| |
| + | |
| dhAtrIphalaiH kShIrasiddhaiH sarpirvA~apyavacUrNitam| | | dhAtrIphalaiH kShIrasiddhaiH sarpirvA~apyavacUrNitam| |
| dviguNe dADimarase vipakvaM vyoShasaMyutam||165|| | | dviguNe dADimarase vipakvaM vyoShasaMyutam||165|| |
| + | |
| pibedupari bhaktasya yavakShAraghRutaM naraH| | | pibedupari bhaktasya yavakShAraghRutaM naraH| |
| pippalIguDasiddhaM vA cchAgakShIrayutaM ghRutam||166|| | | pippalIguDasiddhaM vA cchAgakShIrayutaM ghRutam||166|| |
| + | |
| etAnyagnivivRuddhyarthaM sarpIMShi kShayakAsinAm| | | etAnyagnivivRuddhyarthaM sarpIMShi kShayakAsinAm| |
| syurdoShabaddhakoShThoraHsrotasAM ca vishuddhaye||167|| | | syurdoShabaddhakoShThoraHsrotasAM ca vishuddhaye||167|| |
| + | |
| One prastha of ghrita should be cooked by adding the paste of one aksha of each of kasamarda, abhaya, musta, patha, katphala, nagara, pippali, katuka, draksha, kashmarya and surasa; one adhaka of milk and one adhaka of grape juice. Thus prepared ghrita is considered as auspicious, and cures shosha, jwara, pleeha and kasa. | | One prastha of ghrita should be cooked by adding the paste of one aksha of each of kasamarda, abhaya, musta, patha, katphala, nagara, pippali, katuka, draksha, kashmarya and surasa; one adhaka of milk and one adhaka of grape juice. Thus prepared ghrita is considered as auspicious, and cures shosha, jwara, pleeha and kasa. |
− | Dhatri phala or dhatriphala powder should be cooked with ksheera and ghrita for ghritapaka. | + | |
− | yava-kshara-ghrita prepared by adding double the quantity of dadima-rasa and the powder of vyosha, and which should be taken at the end of a meal; | + | Dhatri phala or dhatriphala powder should be cooked with ksheera and ghrita for ghritapaka, yava-kshara-ghrita prepared by adding double the quantity of dadima-rasa and the powder of vyosha, and which should be taken at the end of a meal; ghrita cooked with the paste of pippali, guda and chaga dugdha; |
− | ghrita cooked with the paste of pippali, guda and chaga dugdha; | + | |
− | All the above mentioned ghrita will promote agni of the patient suffering from kshayajakasa. These also cleanse the adhered doshas from the srotas of koshtha and uras.(163-167) | + | All the above mentioned ghrita will promote agni of the patient suffering from kshayajakasa. These also cleanse the adhered doshas from the srotas of koshtha and uras.[163-167] |
| | | |
| ==== ''Haritaki leha'' ==== | | ==== ''Haritaki leha'' ==== |